09.09.2017.  

     Septembra pasaka

     Bezdelīgas, priecīgi vidžinādamas, kravā ceļasomas, lai dotos uz Āfriku. Gārnis un Stārķis pēdējo reizi pirms aizlidošanas piedraud vardēm, lai izguļas, kamēr vēl var, jo, kad viņi atgriezīsies no siltajām zemēm, visas apēdīs.

     Tikmēr pārējie putni, kuri vēl negrasās lidot, kopā ar meža zvēriņiem dodas uz Rīgas Imantas vidusskolu, lai atstātu gardas un interesantas dāvanas. Kāds putns paņem mikrofonu un dzied skaistu rudens dziesmu. Ezītis kopā ar radiņiem atnes vairākus groziņus ar āboliem – katrai klasei pa grozam. Vāverīte dāvina riekstiņus gudrībai un sēnītes izveicībai. Kurmītis smaidīdams sniedz katram pa lukturītim, lai gaišāks ceļš uz skolu. Zaķītis un Āpsītis dala grāmatu vāciņus, kas darināti no skujām un sveķiem, apbārstīti ar maziem čiekuriņiem. Pelīte katram sniedz pildspalvu, kas māk sarunāties ar savu īpašnieku.

     Kad dāvanas ir saņemtas, es pienāku ar savu mazo degucīti Dorisu.

     Vāverīte pasniedz viņam mikrofonu, un Dorisiņš sauc:

     "Priecīgu 2017./2018. mācību gadu, Rīgas Imantas vidusskola!"

                                                  Kristīne Jirgena, 6.b 

Raksti
2017./2018.mācību gads
09.09.2017.
1.septembris RIV skolēnu acīm

    Gaiša, silta skolas telpa -
    Gluži tā kā mammas glāsts,
    Ievelku es dziļi elpu,-
    Jāsāk man jauns dzīves stāsts...

                                                           (J. Grots)

     Šodien savu dzīves stāstu sāk mūsu mazie draugi – pirmās klases skolēni. Mums, divpadsmitajiem, gribas viņiem novēlēt veiksmīgas skolas gaitas, lai skolā katra diena ir interesanta, lai gribas katru rītu mosties, doties uz skolu, lai te daudz draugu, lai jūsu jaukās skolotājas arī ir patiesi draugi, kas māca gudrības un mudina darīt labus darbus.

 

     Pavisam drīz sāks krāsoties koku lapas, rudens vējš tās raus no kokiem, un, ejot uz skolu, jūs pamanīsiet, kā krīt ne tikai lapas, bet paukšķēdami ripo kastaņi un ozolzīles, taču tagad ieklausieties uzmanīgi. Kad līs ozolzīļu lietus, starp visām zīlēm būs jums katram vienīgā – zelta zīle. Bet, lai to atrastu, būs daudzas gudrības un mākas jāapgūst.

Būs  jāpazīst saules stari un ābecē burti, lielā ,,Zīle’’ jāizlasa, būs jāprot rakstīt.

     Saskaitīt zemenes. Dalīt riekstus. Zīmēt ar visām varavīksnes krāsām. Vingrot, spēlēt pikošanos, dziedāt un dancot. Būs jāprot saklausīt putnu valodu. Puķu valodu. Dzirdēt, kā zāle dīgst, un vēl un vēl...

     Tie būs gari 12 gadi, bet mēs zinām, ka tie aiztrauksies vēja spārniem. Un katrs būs atradis savu zelta zīli, no kuras izaugs jauni ozoli un zaļas ozolu birzis.

     Jums pienāks tāds 1. septembris, kāds tas ir šodien mums. Tāpēc, draugi, skolotāji, skolasbiedri, novēliet arī mums veiksmīgu šo nozīmīgo dzīves posmu! Ar klusu rudens melodiju, ar ziedu smaržām lai septembris mums labu rītu teic un vērtīgu ceļamaizi dod mūsu pēdējam mācību gadam šajā skolā!

 

     Laimīgu, interesantu, darbīgu gadu jums visiem – mīļie skolotāji un visa skolas saime!

 

                                                        Krista Leite, 12.a

    02.10.2017.

    Būt vai nebūt eksāmenam?

 

     Aptaujā  ,,Kāpēc vajadzīgs eksāmens latviešu valodā?’’

piedalījās  divdesmit viens 12.a klases skolēns.

 

     Visi 100% uzskata, ka eksāmens latviešu valodā ir vajadzīgs:

·        jo tā ir  mūsu valsts valoda, kas labi jāzina katram,

·        lai pierādītu, ka skolēns var nokārtot eksāmenu savā dzimtajā

         valodā,

·        lai pārbaudītu zināšanas un valodas prasmes,

·        lai pārbaudītu, ko skolas gados esam apguvuši,

·        lai pārliecinātos par savām valodas spējām,

·        lai prastu dzīvē lietot pareizi pieturzīmes,

·        lai mācētu veidot pareizus teikumus un tekstu,

·        lai zinātu, kā  rakstāmi dažādi lietišķie raksti,

·        lai spētu  studēt augstskolā.

 

     Gatavošanās eksāmenam mudina attīstīt rakstīšanas, lasīšanas un runāšanas prasmes, izkopt pareizu literāro valodu.

     Eksāmens stimulē nopietnāk mācīties, apgūt un attīstīt prasmes, kas noderēs dzīvē gan studējot, gan darba tirgū, lai katrs cilvēks būtu spējīgs pildīt savus darba pienākumus.

     Latviešu valodas gramatika nav no vieglākajām, un, ja tai nepievērsīs pietiekamu uzmanību, tā netiks apgūta pilnvērtīgi.

     Mums sava valsts valoda jākopj, jāsaudzē un jāsargā.

 

     Aptaujā  izteiktās domas apkopoja Krista Leite, 12.a

 

 

 

26.09.2017. 

    Dzejas dienas – zem E. Veidenbauma saules

     Dzejas dienas ir viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūrai veltītajiem festivāliem Latvijas kultūras ainā. Šie dzejas svētki tiek svinēti jau kopš latviešu dzejnieka Raiņa simtgades svinībām 1965. gadā, lai veicinātu sabiedrības interesi par literatūru un, konkrētāk, dzeju. Svin Rīgā, visā valstī un katrā skolā.

      RIV Dzejas dienas bija grandiozs un aizraujošs pasākums. Tas tika iemūžināts fotogrāfijās un par norisi tika vēstīts skolas mājaslapā.

      Jau no plkst. 8.20 dzejas virpulim varēja ļauties visi, izpaust sevi, dāvinot dzeju, rakstot dzejas rindas uz trotuāra, atbildot uz jautājumiem, lasot dzeju mikrofonā, tā priecīgi pavadot šo dienu.

      RIV Dzejas dienā īpaši emocionāli spēcīgs bija brīdis, kad visa skolas saime kopā skandēja Eduarda Veidenbauma dzeju. To vienreizīgu darīja arī ļoti trāpīgais noformējums. Tik neparastais violetais salikumā ar melnu it kā  papildināja vēstījumu par pretrunu pilno dzeju, par radošā talanta izpausmi un smagajām pārdomām par Veidenbauma laiku, dzeju un  Veidenbaumu kā personību.

      Patīkami, ka Dzejas dienās iesaistījās tik liels skaits skolēnu un skolotāju. Dzejas dienu kulminācija izskanējusi, bet dzeja un darbi turpinās.

      Šogad Dzejas dienas – zem E.Veidenbauma saules. Tās caurstrāvo viņa dzejas  spēks un daiļrades enerģija, kas ir dzīva arī  pēc dzejnieka nāves.

       Jāpiebilst, ka E.Veidenbaumam valstī tika veltīti vairāki interesanti pasākumi: gan vēsturiska fantāzija “Mehāniskais Veidenbaums”, ieskaņas pasākumi radio NABA elektroniskās deju mūzikas oriģinālkompozīciju albumam “Vaidi un gaidi!”, kā arī audiokabīne “Skandē Veidenbaumu!” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas jau no 1. septembra aicināja ikvienu digitalizēt audioformātā savu Veidenbauma dzejoli.

      ,,Baltajās naktīs” Latvijas Radio izaicināja jaunos un topošos dzejniekus atklāt sevī Veidenbauma dumpinieciskumu, bet maršrutā Ausekļa iela – Meža kapi kursēja īpašs tramvajs, kurā bija dzirdama dzeja.

       Arī šobrīd katrs var atvērt interneta adresi lasi.literatura.lv un iegriezt dzejas ratu. Tur ir iespējams pievienot savu ierakstu vai arī noklausīties, ko ierunājuši citi, un nobalsot par kādu dzejoļa izpildījumu.

      Man šķita jauki, ka akcijā “Skandē Veidenbaumu!” ir iesaistījušies arī sabiedrībā pazīstami cilvēki. Tā es noklausījos vairākus ierakstus un nobalsoju par Kultūras ministres Daces Melbārdes ierunāto Veidenbauma dzejoli ,,Virs zemes nav taisnības”. Arī jūs to varat vēl izdarīt.

Piepildīsim E.Veidenbauma vēlējumu:

                   ,,Tomēr no svara ir katrs brīdis,

                   Dzīve ir laba, kad mērķis tai labs.”

 

 

                                                                        Krista Leite, 12.a

 

  24.09.2017.

   Dzejas piektdiena

     15.septembrī piedalījos R I V Dzejas piektdienā. Pasākums manī raisīja patīkamas un poētiskas emocijas.

     Pulksten 8.20 es kopā ar savu klases audzinātāju devos uz skolas pagalmu. Tur bija akcija „Uzdāvini dzejoli’’ un varēja iepriecināt mīļus cilvēkus un padarīt gaišāku dienu arī sev, jo lielāks prieks rodas dāvinot, nevis tikai saņemot.

     Pēc pirmās stundas kopā ar klasi steidzos uz zibakciju „ Skandē Veidenbaumu!”. Vidusskolnieces mums izdalīja lapiņas ar Eduarda Veidenbauma dzejoļiem. Kad bijām ieņēmuši savas vietas, mēs kopā ar vairākām citām klasēm lasījām dzeju. Dzejoļa noskaņa bija diezgan drūma, jo tajā bija stāstīts, ka ne vienmēr viss ir tik labi, kā gribētos, un ar to ir jāsamierinās. Bija stindzinoši auksti, tāpēc man šī akcija diez kā nepatika.

     Kad beidzās otrā stunda, es kā raķete izšāvos no kabineta un metos lejā pa kāpnēm uz akciju „Dzejas mikrofons”. To atklāja mana klases audzinātāja, viņa nolasīja lielisku dzejoli no trioletu krājuma “Ir robeža starp mums tik smalka”. Pēc tam uzstājās meitene no 8.a klases. Nākamā biju es. Paņemot rokās mikrofonu, jutos satraukta un pacilāta vienlaikus. Uzzinājušas, ka tas patiešām ir mans dzejolis, pasākuma vadītājas mudināja paņemt vairākas konfektes. Es priecājos par to, ka biju pietiekami drosmīga, lai nolasītu savus vārdus, jo domas var izteikt dažādos veidos, un, manuprāt, dzeja ir vislabākais , kā to izdarīt. Man patika šī akcija, tāpēc ka tika piedāvāta iespēja iepazīt vēl nedzirdētus dzejoļus, kā arī uzzināt sabiedrības viedokli par to.

     Garajā starpbrīdī visi steidzās uz skolas iekšpagalmu, lai piedalītos akcijā „ Sirds uz trotuāra”, -- rakstītu dzeju  ar ceļa krītiņiem.

     Par darbošanos Dzejas piektdienā es saņēmu glītu apliecinājumu, uz kura bija rakstīta devīze „Es varu”, un, manuprāt, ikviens var uzrakstīt kādu dzejoli, ja ļoti cenšas un zina dzejoļa iezīmes.

     Es noteikti nākamgad atkal piedalīšos Dzejas dienā un ceru, ka būs arī kāda jauna akcija.

                                                                     Kristīne Jirgena, 6.b

press to zoom
press to zoom
press to zoom
phoca_thumb_l_IMGP4076
phoca_thumb_l_IMGP4076
press to zoom
press to zoom

     05.11.2017.

     6.b klases skolēnu domas

     par rudens ekskursiju

     27.septembrī braucām ekskursijā kopā ar mūsu jauko un aktīvo klases audzinātāju Silviju Ludženieci, matemātikas skolotāju Āriju Bordani, labi pazīstamo gidi Daigu Lāci un laipno šoferi.

     Paviesojāmies Zīmuļu parkā, Ķemeru sanatorijā, Latvijas Ceļu muzejā, Šlokenbekas muižā, Jaunmoku pilī un Šokolādes muzejā Pūrē.

     Jūrmalas Zīmuļu parks pilnīgi noteikti atbilda savam nosaukumam, jo tur bija milzīgi zīmuļi un krāsaini šķēršļi, kas jāpārvar. Šī bija trešā vieta, kas izpelnījusies vislielāko piekrišanu ekskursijas dalībnieku vidū. Mēs lieliski pavadījām laiku Zīmuļu parkā, jo tur bija zaļš batuts un arī dažas bīstamas atrakcijas.

     Ķemeru sanatorijā pavērās skaists skats, tāpēc izdevās uzņemt labas fotogrāfijas. Mums patika akmens ķirzaciņa, kas atradās netālu no sēravota, bet jutāmies nedaudz vīlušies, jo avota ūdens nebija baudāms, tāpēc ka tas smirdēja pēc sapuvušām olām.

Ceļu muzejā ar interesi aplūkojām neparastos eksponātus un uzzinājām daudz jauna par ceļu. Mēs priecājamies par iegūtajām zināšanām.

     Šlokenbekas muižā bija daudz latvisku spēļu – slēpošana, krustiņi-nullītes, ķekatas, koka boulings, riņķu mešana un zivju makšķerēšana –, kā arī tur bija lielas šūpoles un pēc spēlēm mūs gaidīja brīnumgardas pusdienas. Šī bija otrā vieta, kas izpelnījās vislielāko piekrišanu ekskursijas dalībnieku vidū. Mūsuprāt, visinteresantākās spēles bija riņķu mešana, koka boulings, ķekatas un zivju makšķerēšana. Man patika tas, ka mūsu klases audzinātāja iesaistījās dažās spēlēs, jo bija jautri ar viņu sacensties riņķīšu mešanā un makšķerēt zivis.

     Jaunmoku pilī varēja apskatīt daudz izbāztu dzīvnieku un putnu, kā arī to ādas, kažoka vai spalvu paraudziņus, kurus drīkstēja aptaustīt. Vēl tur bija iespēja aplūkot neparastas gleznas, ieročus un citus nieciņus. Leģenda vēsta, ka pilī spokojoties, tāpēc devāmies uz bēniņiem to noskaidrot. Mums patika fotografēt un pētīt izbāztos dzīvniekus, un staigāt pa bēniņiem. Bijām nedaudz vīlušies, jo nekāda spoka tur nebija. Atgriezušies lejā, nopirkām skaistus magnētiņus un citus suvenīrus par piemiņu.

     Šokolādes muzejs bija vieta, kas saņēma visvisvislielāko piekrišanu ekskursijas dalībnieku vidū. Tur iemācījāmies, kā pagatavot šokolādes konfekti un kā pagatavot šokolādes gardumu uz kociņa. Mēs lējām formiņās gardo brūno masu un pievienojām debešķīgu pildījumu. Noklausījāmies stāstu par šokolādes rašanos un noskatījāmies īsu ieskatu tās rašanās vēsturē. Mums ļoti, ļoti patika ēst šokolādi un piedalīties tās tapšanas procesā.

     Dažiem bija jautri autobusā, jo visu laiku skanēja skaļa mūzika, tika ēsti čipsi un varēja spēlēt telefonā, bet dažiem gan pēc tam sāpēja galva.

     Ar nepacietību gaidām pavasara ekskursiju.

                                                             Kristīne Jirgena, 6.b

 
 
08.10.2017.
     Dzejas diena RCB Imantas filiālbibliotēkā

     Šogad pirmo reizi piedalījos Dzejas dienām veltītā pasākumā, kas notika Rīgas Imantas filiālbibliotēkā.  Savas interesantās trioletas lasīja mana latviešu valodas un literatūras skolotāja Silvija Ludženiece, dzejnieks Harijs Krūze,  kā arī skolas žurnāla ,,Atkal Spārnos’’  literārā konsultante Daiga Lapāne. Jaunā dzejniece Krista Anna Belševica runāja savus dzejoļus.

     Skanēja maiga mūzika, un valdīja ieinteresēta un patīkama noskaņa. Autoriem tika pasniegti ziedi.

     Beigās uzstājās Edvīns Jansons, kurš bija pieteicies uz ,,Brīvo mikrofonu’’.

     Man ļoti patika piedalīties, jo varēja noklausīties neparastus dzejoļus.

     Paldies Daigai Lapānei par lielisko pasākumu! Nākamgad noteikti apmeklēšu vēl vairākus Dzejas dienu pasākumus.

                                                                 Kristīne Jirgena, 6.b

To play, press and hold the enter key. To stop, release the enter key.

press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom

     25.septembrī 12.a klase RCB Imantas filiālbibliotēkā apmeklēja Dzejas dienu pasākumu.

     Tajā uzstājās jaunā dzejniece Krista Anna Belševica un savas trioletas lasīja krājuma "Ir robeža starp mums tik smalka" autori - Harijs Krūze, Silvija Ludženiece un Daiga Lapāne.

12.11.2017.    

Tikšanās ar rakstnieku

Valdi Rūmnieku

                        6.b klases skolēnu domas

     Mēs kopā ar klases audzinātāju Silviju Ludženieci 9.novembra pēcpusdienā klases stundas ietvaros devāmies uz 37. autobusu un kopā ar 5.b klasi un tās audzinātāju Evitu Braunu  braucām uz Rīgas Imantas filiālbibliotēku tikties ar viedo rakstnieku Valdi Rūmnieku.

     Kamēr rakstnieks nebija ieradies, mums  bija iespēja aplūkot viņa sarakstītās grāmatas, kas bija glīti izvietotas uz galda, un ekrānā varēja lasīt informāciju par viņu. Mēs bijām ļoti priecīgi par šo iespēju.

     Tad atvērās pasākumu telpas durvis un pa tām ienāca visiem labi zināmais daudzu lielisku grāmatu autors Valdis Rūmnieks.

     Mums patika tas, ka viņš nolasīja vairākus savu darbu fragmentus, tādā veidā mudinot tos izlasīt un radot ieinteresētu gaisotni. Visvairāk uzmanības viņš veltīja jaunākajai grāmatai „Laika spēles”, kas ir „Ozola grāmatas” turpinājums. Valdis Rūmnieks iepazīstināja arī ar vēl topošā darba ,,Rūķu zeme Latvija” fragmentu. Tagad es ar nepacietību gaidu, kad to izdos.

     Vēlāk apbērām autoru ar jautājumiem par viņa uzskatiem un dzīvi, uz kuriem Valdis Rūmnieks labprāt atbildēja.

     Pēc pasākuma pasniedzām viņam ziedus, šokolādi un  pateicāmies par labi pavadīto laiku, savukārt viņš mums sniedza autogrāfus un skaisti pozēja selfijos.

     Mums patika tikties ar pieredzējušo rakstnieku, klausīties grāmatu fragmentus, iepazīt viņu tuvāk, kā arī saņemt autogrāfus un fotografēties. Jutāmies lepni par to, ka izdevās lieliski pašportreti kopā ar rakstnieku, ko ievietot sociālajos tīklos. Nespējam vien sagaidīt nākamo pasākumu!

                                                               Kristīne Jirgena, 6.b

  14.11.2017.

    Modernisms literatūras stundā

     Literatūras stundā 12. klases skolēni veidoja instalācijas dadaistu stilā. Tajās pausta arī viņu attieksme pret Latviju. 

     Modernisma mākslas virziens - dadaisms

     Dadaisms sākās kā antimākslas kustība, kas noraidīja 20.gadsimta sākuma mākslu. Tā bija cilvēku atbilde Pirmā pasaules kara šausmām. Dadaisma mākslinieki vērsās pret cilvēces saprātu un arī pret vārdu kā šī saprāta izpausmes formu. Dadaistiem bija nicinoša attieksme pret tā laika māksliniekiem un dzejniekiem. Dadaistu gara darbi šokēja pasauli, tomēr tie lika apstāties, saprast, ka var arī tā.

     Arī mēs, 12.a klase, dadaistu ietekmē veidojām savus mākslas darbus – instalācijas. Šo darbu pamatā ir mākslas virziens, kas ietver trīsdimensionālu (telpisku) darbu veidošanu no jebkādiem materiāliem.

      Drīz sāksies pasākums ,,Staro Rīga”, kur arī varēsim apskatīt dažādas instalācijas.

     Interesanti bija mūsu darbi, īpaši prezentācijas. Viena no instalācijām bija

  ,,Ceļā uz 100-gadi”.

     Mēs Latvijai veltījām šādus vārdus:

    “Mūsu domas allaž pie Tevis. Mēs Tevi mīlam. Maza Tu, tēvu jostām sieta. Mīļa mums, vienīgā. No Tevis pret debesīm kāpj… sāpes. Gribas noglāstīt, bet iedur. Sāpe…sāpe…sāpe. Vēstures ceļos šaustīta, pazemota. Šodien sāp medicīnas, izglītības, sporta, mākslas attīstība. Sāp Tavas nedienas, Tavas neveiksmes. Celies pret debesīm gaiša, brīva un laimīga, mūsu  mīļā Latvija!”

 

                                                       Krista Leite, 12.a

        22.11.2017.

         Svētkus atceroties

            Svētki beigušies. Iededzinātas svecītes 11.novembra vakarā pie Rīgas pils sienas. Apskatīts, kā ,,staro Rīga”, noklausīts svētku koncerts, ir iets lāpu gājienā, kurā kvēloja arī mana nestā lāpa. Ir izjusta piederība savai zemei, savai tautai un valstij. Kavējos valsts svētku izjūtās, bet īpaši gribu pastāstīt par savām emocijām Rīgas pilī 14. novembrī, kur es tiku uzaicināta par sekmīgu piedalīšanos konkursā ,,Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai 99.dzimšanas dienā”.

            Savu runu rakstīju ar lielu aizrautību, jo man bija tik daudz ko teikt, un nu tika dota tāda izdevība. Gribējās veltīt pateicības vārdus tiem, kas drošu, skaistu un sakārtotu veido mūsu dzīvi. Īpaši nolēmu uzrunāt jaunatni, jo mēs būsim tie, kam tālāk būs jāpiepilda cerības un mērķi.

            Biju satraukta, kad saņēmu ielūgumu, un priecīga, ka manās rakstītajās domās ir atrasts kaut kas būtisks, vērtīgs.

            Ierodoties pilī, biju apmulsusi, jo nezināju, kas mani sagaida un kādas uzvedības etiķetes prasības jāievēro.

            Pasākums noritēja ļoti sirsnīgi, to vadīja aktieris

G. Silakaktiņš, prezidenta uzruna bija pacilājoša, tā uzbūra svētku noskaņu, iedvesmoja tālākiem darbiem. Es netiku trijās labākajās vietās, bet man bija gandarījums par to, ka mana uzruna vairāk nekā 300 darbu vidū tomēr ir pamanīta, ka man bija lieliska izdevība nofotografēties ar Valsts prezidentu R. Vējoni, kuru es ļoti cienu par viņa attieksmi pret bērniem, visu vecumu cilvēkiem, pret darbu un par viņa veselīgo dzīves uztveri. Interesanta bija ekskursija pa pili, kurā varēju baudīt gan stāstījumu, gan skatīt atjaunotās telpas. Biju priecīga, ka piedalījos konkursā. Iesaku arī citiem būt atsaucīgiem, piedalīties dažādās aktivitātēs. Visi nekad nevar būt uzvarētāji, bet ieguvums ir nozīmīgs pašam sev.

            Nu sācies intensīvs darba posms – ceļā uz Ziemassvētkiem, pretī Jaunajam gadam! Godam jāpabeidz 1.semestris, jo nākamajā sagaida atbildīgi darbi un uzdevumi.

             Lai visiem daudz gribasspēka, neatlaidības un uzņēmības šajās ziemas dienās!

 

                                                                     Krista Leite, 12.a

     26.11.2017.    

              

                        Lasītāju konferences

 

     Šā gada 22.novembrī 215.kabinetā norisinājās Lasītāju konference, kurā piedalījās labāko stāstījumu autores: es – Kristīne Jirgena no 6.b klases – , Anete Ziediņa no 6.m klases, Megija Krūmiņa un Katrīna Kovalova no 5.b klases. Pasākumā bija arī latviešu valodas un literatūras skolotājas Silvija Ludženiece, Anitra Līkanse, Evita Brauna un direktores vietniece izglītības jomā Gunta Kaula.

     Mums, jaunajām lasītājām, patika klausīties stāstījumus par izlasītajām grāmatām un runāt pašām. Uzzinājām daudz jauna un iepazinām dažus romānus, kurus noteikti izlasīsim.

     Visas bijām satrauktas un pārsteigtas par jauko uzņemšanu un to, ka bijām tikai četras. Tomēr satraukumam nebija iemesla, varējām mierīgi izbaudīt pasākuma jauko gaisotni. Iesakām ik gadu rīkot šīs konferences un, pats galvenais, lasīt grāmatas.

     Skolotājai Silvijai Ludženiecei patika tas, ka mēs bijām rūpīgi gatavojušās un izvēlējušās jaunākās bērnu literatūras grāmatas. Skolotāju pārsteidza bagātā valoda, kurā mēs stāstījām par tām. Viņa ieteica, sēžot pie apaļā galda, veidot sarunu par izlasītajām grāmatām, tā uzzinot ko vairāk.

     Pasākuma beigās saņēmām skaistas pateicības un divus gardus ,,Laimas’’ zefīriņus – vienu upeņu, bet otru vaniļas.

     Ar nepacietību gaidām nākamo Lasītāju konferenci!

                                                                                                                                      Kristīne Jirgena, 6.b

     Skolēnu atsauksmes par izlasītajām grāmatām varat skatīt šeit.

To play, press and hold the enter key. To stop, release the enter key.

press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom
press to zoom

     23. novembrī  agrā rīta stundā notika

7.- 8.klašu skolēnu Lasītāju konference.  Šoreiz stāstījumi par grāmatām sagādāja klausītājiem un skatītājiem arī pārsteigumus. Par mirušo pilsētu tika stāstīts spocīgā tumsā, bet par mirkļa nozīmi cilvēka dzīvē atgādināja neliels teatrāls iestudējums.

    Paldies Beatrisei Zaķei, Amandai Ancveirei, Sandrai Antonijai Stasaitei, Emīlijai Ošeniecei, Annai Rumbai, Adrianai Treimanei, Katrīnai Miltiņai, Stefānijai Andžijevskai, Raineram Raponavičum, Evelīnai Tīnai Upeniecei, Sofijai Solodkovai, Evelīnai Graumanei, Laurai Jubelei par ieskatu dažādu grāmatu pasaulē!

                                                                                             Literatūras skolotāja

                              Silvija Ludženiece

     28.11.2017.

     Man ļoti patika izrāde “Čomiņi”, jo tā bija mūsdienīga.

     Izrādē tika risinātas ikdienišķas un mūsdienu jauniešiem aktuālas problēmas: draugu attiecības, alkohola un cigarešu pārdošana. Man patika, kā aktieri spēlēja savas lomas – ļoti ticami. Es noticēju, ka abi zēni salauza degunus.

     Šo izrādi skatoties, es domāju, kādi ir īsti draugi. Tie, kuri smejas viens par otru, vai tie, kuri viens otru atbalsta? Vai cilvēkam drīkst liegt to, ko viņš pats vēlas, piemēram, ģērbties moderni? Manuprāt, visām izvēlēm jānotiek saprāta robežās.

     Es ieteiktu jauniešiem apmeklēt teātra izrādes, jo tās palīdz ieraudzīt un saprast arī pašam sevi.

                                              Katrīna Barone, 8.a

03.12.2017.

     Šā gada 27. novembrī garajā starpbrīdī devos uz aktu zāli skatīties mūsdienīgu Liepājas Goda teātra izrādi ,,Čomiņi’’.

     Izrāde bija par diviem draugiem – Oliveru un Pāvelu. Olivera brālēns piegādāja Pāvelam enerģijas dzērienus, viņš tos tirgoja, jo vēlējās nopirkt dārgas drēbes un ,,Iphone’’.

Savukārt Olivers bija sadraudzējies ar Pāvela māsu Terēzi . Šo divu jautājumu dēļ abu zēnu starpā radās domstarpības, kas mums, skatītājiem, lika padomāt par to, kas ir īsti draugi, ko labāk izvēlēties – modernas drēbes vai uzticamus draugus.

Izrādē gardi čipsi tika izmantoti kā rekvizīti. Tiešām žēl, ka tos nevarēja nopirkt!

     Pēc izrādes bija iespēja uztaisīt selfijus – pašportretus ar aktieriem.

     Noteikti apmeklēšu vēl kādu teātra izrādi, ja būs tāda iespēja.

                                     Kristīne Jirgena, 6.b

Liepājas Goda teātra

     izrāde “Čomiņi” mūsu skolā

     14.12.2017.

   Piedalīšanās dzejas grāmatas atvēršanas svētkos

 

     Es vēlos pastāstīt par to, kā piedalījos dzejnieka Jāņa Šišlo jaunās dzejas grāmatas „Laika zvans” atvēršanas pasākumā, kur kopā ar teātra studiju „Vinnijs" lasīju viņa dzeju. Manuprāt, Jānis Šišlo bija ļoti patīkami pārsteigts par mūsu ierašanos un dzejas priekšlasījumiem. Tas viss notika jautrā atmosfērā ar cienastu kafejnīcā "Spiikizi". Bija ieradusies dzejnieka ģimene, kolēģi, atbalstītāji. Ir sacerētas arī skaistas dziesmas ar dzejnieka vārdiem.  Man šis pasākums ļoti patika.

                                                                                                                                           Evelīna Tīna Upeniece, 8.a