Atkal Spārnos
Rīgas Imantas vidusskolas
skolēnu literārās jaunrades žurnāls
Skola ārpus skolas. 30.11.2016.
5.b klases skolēnu atzinumi
Šogad es jau otro reizi piedalījos projektā „Skola ārpus skolas”. Matemātikas skolotāja Iveta Veinberga bija sarūpējusi mērīšanas uzdevumus.
Mēs sadalījāmies komandās un devāmies mērīt puķu dobes, kokus un citus objektus, kas bija skolas tuvumā. Tā bija aizraujoša nodarbe. Kad kļuva vēsi , gājām uz skolu.
Klases audzinātāja Silvija Ludženiece bija uzvārījusi tēju, bet meitenes atnesušas cepumus. Mierīgā gaisotnē ar kūpošu tējas krūzi un kraukšķīgiem cepumiem veicām aprēķinus. Ja kāda grupa vēl nebija aizpildījusi darba lapas, varēja atkal doties ārā un to paveikt.
Es noteikti piedalīšos nākamajā projektā „Skola ārpus skolas”.
Kristīne Jirgena
Mēs darbu veicām labi. Es vēlētos, lai grupas biedri pret darbu izturētos nopietnāk. Man patika, kā mēs mērījām malas, bet visvairāk ēst cepumus un dzert tēju.
Valts Slišāns
Man ļoti patika rēķināt uzdevumus, bet visvairāk dzert tēju un ēst cepumus. Paldies skolai par pasākumu!
Deniss Korņilovs
Man patika tas, ka varējām iet ārā un vēlāk dzert tēju ar cepumiem, bet nepatika, ka pat ar visiem cimdiem tomēr sala pirksti.
Lauma Stopiņa
Man patika būt ārā svaigā gaisā, arī mērīt, daudz ko uzzināt par kokiem, bet nepatika, ka daži ķēmojās un viņu dēļ tērējām laiku.
Elizabete Pumpure
Man ļoti patika, ka mana komanda labi sastrādājās. Nebija neviena strīda. Bija grūti atrast dažādas koku sugas, jo kokiem nebija lapu. Man ļoti nosala pirksti, jo es biju rakstītāja. Ļoti jauki bija tas, ka varējām dzert karstu tēju.
Rūta Oņegina
Man patika projekts, jo visi gājām ārā un mērījām, rēķinājām, staigājām. Vēl man garšoja karstā tēja un cepumi. Īpaši patika tas, ka bija komandas, nevis visu vajadzēja darīt vienam.
Donatans Petrovs
Man patika projekts „Skola ārpus skolas”, jo tas bija jautri – noteikt attālumu, īpaši ar „lauku cirkuli”. Man nepatika, ka bija auksts laiks, tāpēc mums bija jāģērbjas silti. Man bija silti.
Denīze Jēkabsone
Arī Helēnai Ozolai, Aleksam Sprudzānam, Edgaram Ivanovam, Vivitai Briķenai, Elīnai Verdianai patika mērīšanas darbi, aprēķini, bet nedaudz traucēja aukstais laiks, toties iepriecināja karstā tēja un cepumi.
Kopā ar skolēniem bija klases audzinātāja
Silvija Ludženiece
Interesantākie J.Rozentāla un R.Blaumaņa dzīves liecinieki muzejā
Es apmeklēju J.Rozentāla un R.Blaumaņa muzeju, kurā bija iespēja apskatīt priekšmetus, kas raksturo viņu dzīvi. Manu uzmanību piesaistīja ne tikai noteiktas lietas, bet arī telpu iekārtojums. Gides stāstītais palīdzēja iztēloties, kā R. Blaumanis un J. Rozentāls ir dzīvojis, un iedomāties viņu ikdienu. Manu uzmanību piesaistīja guļamistaba ar savu īpašo dekorējumu, kāpnes uz otro stāvu un gongs, kā arī istaba otrajā stāvā, kur glabājas uz galda atstātās R.Blaumaņa piezīmes.
Ģuļamistabā atradās maza virtuvīte ar traukiem un izlietni. Sienas bija dekorētas ar ziedu motīviem, tāpat bija greznoti arī trauki. Sienas apgleznoja un dizainēja J.Rozentāls. Mani piesaistīja gides minētie fakti par to, ka, laikam ejot, sienu gleznojumi tika aplīmēti ar biezu tapešu kārtu un tikai vēlāk, kad bija tecējuši griesti un visas tapetes atlobījušās, atklājās skaistais mākslas darbs. Griesti šajā istabā ir balti, jo tos nebija iespējams atjaunot. Man iepatikās krāsu salikums – zils ar baltu –, tas piešķīra mājīgu noskaņu.
Lai nokļūtu otrajā stāvā, bija iespēja kāpt pa kāpnēm, kas tur atradušās jau agrāk. Pie tām bija piestiprināts gongs, kuru izmantoja, lai pasauktu mākslinieku, kurš atradās augšstāvā un pie kura bija ieradušies viesi. Tos parasti aicināja viesistabā, bet ne augšstāvā.
Vienā no otrā stāva istabām atradās darbnīca un bija skatāma Rozentāla gleznas „Princese ar pērtiķi” reprodukcija. Bija interesanti aplūkot arī Blaumaņa rokrakstus un kažoku.
Es uzskatu, ka muzeja apmeklējums bija noderīgs un ļāva man iepazīt J.Rozentālu un R.Blaumani no cita skatu punkta.
Agita Judrupa, 11.a
Ministru kabineta ēkas apskate
30.novembrī, piedaloties skolas projektā „Skola ārpus skolas”, 8.a klase viesojās Latvijas Republikas Ministru kabinetā, kas atrodas Brīvības bulvārī 36.
Mūs laipni sagaidīja gide, viņa izrādīja MK telpas. Es uzzināju daudz ko jaunu un nostiprināju savas pašreizējās zināšanas. Mums pastāstīja, kā un kāpēc šī ēka ir celta. 1936.gadā pēc Latvijas prezidenta K. Ulmaņa ierosmes tika uzsākta Tiesu pils būve, jo Tieslietu ministrijai trūka piemērotu telpu. Ēkas svinīga atklāšana notika 1938.gada decembrī. Pirmajā stāvā pretī ieejai uzmanību piesaistīja sievietes skulptūra, kurā attēlota latviskā Laima. Uzzināju, ka tēlnieka K. Zemdegas skulptūru “Laima tiesātāja”, kas radīta Tiesu namam, daudzi jauc ar Temīdu, jo viņai arī rokā ir zobens. Taču otrā rokā Laima tur likumu grāmatu.
Diemžēl jau 1940.gadā, nodibinoties padomju varai, jaunuzcelto ēku pārņēma LPSR Ministru padome. Tikai 1996.gadā Latvijas Augstākā tiesa atgriezās “Tiesu pilī”, kur darbojās arī Ministru kabinets un Valsts kanceleja.
Apskatot MK, atsvaidzināju zināšanas par valsts pārvaldi un tās augstāko izpildvaru – Ministru kabinetu. Uzzināju par Valsts kanceleju un tās pirmo direktoru, kura fotogrāfija ir piekārta pie sienas MK bibliotēkā.
Man šķita interesantas Ministru prezidentiem pasniegtās dāvanas, daudzas ar simbolisku vērtību, citas ļoti eksotiskas. Mēs arī apskatījām Ministru prezidenta zāli, kurā ir visu bijušo premjeru fotogrāfijas, un karoga kātu, kurā visi bijušie premjeri iedzinuši naglu pirms aiziešanas no amata.
Es priecājos, ka varēju apskatīt MK, un ieteiktu to arī citiem, ja rodas šāda iespēja.
Jānis Andis Lapāns, 8.a
