Ieskats 21.gadsimta latviešu mākslā un mūzikā

 

          SĀS dienā apmeklējām LNMM jaunieguvumu izstādi izstāžu zālē ,,Arsenāls”. Pēdējo 17 gadu laikā kolekcija ir papildināta ar gandrīz 600 darbiem, kas radīti 21. gadsimtā. Izstādē var apskatīt 150 mākslas darbus un nedaudz ieskatīties tajā, kas raksturo jauno mākslinieku daiļradi, kādas mākslas attīstības tendences vērojamas. Tieši mākslas darbi vislabāk parāda  mākslinieka attieksmi pret laiku, vietu un sevi.  Izstādē bija skatāmi gan zināmu, gan mazāk pazīstamu autoru darbi. Tajos paustas sajūtas un emocijas, šī laika  problēmas, kuras var saskatīt savdabīgi risinātos sižetos un mākslinieciskajā izpildījumā. Darbos nav tieši uztverams stāsts, bet tēloto var katrs uztvert citādi, tas izraisa atšķirīgas asociācijas. Vērojot atveidotās ikdienas norises darbos, tie tomēr  pārsteidz ar to, kā autori attiecas pret šī brīža problēmām un ikdienu. Arī 21.gadsimta mūzika uzrunā cilvēkus, tā ir ļoti dažāda, bet tā liek just, pārdzīvot un domāt ikvienam.

          Izstādē man daudzi darbi lika apstāties, analizēt un padomāt, bet trīs no tiem mani uzrunāja visvairāk. Ginters  Krumholcs (1980) pārstāv jauno mākslinieku paaudzi. Izvēlējos skulptūru ,,Mārtiņš” (2011), kurā atveidots vīrietis, kas it kā pēc dušas puskails žāvē ar fēnu matus. Savdabīga likās vīrieša disorientācija, ko vēl vairāk pastiprināja rozā krāsa. Interesants veidojuma materiāls, tas atliets no poliestera sveķiem un krāsots. Šī darba tematika – dzīves jēgas meklējumi, problēma – vai šis vīrietis ir atradis atbildi uz saviem jautājumiem; pārsteigumu radīja skulptūras veidotā ēna, jo tajā ir saskatāms cilvēks ar vilka galvu, kurš šauj sev galvā. To redzot, radās asociācijas un izjūtas par to, ka šis vīrietis nespēj saprast sevi un ir gatavs sevi iznīcināt.

          Ievas Iltneres (1957) glezna ,,Nedēļas nogale” veidota uz audekla, izmantojot akrilu un ogli. Gleznā nav tieša zīmējuma, un vēstījums atklājas izjūtās. Ir zīmēts cilvēka siluets. Cilvēks skatās pa logu, dzer siltu dzērienu un domā. Tas man asociējās ar sevi un radīja tādas izjūtas, kādas man rodas, kad vakaros esmu mājās, sēžu pie virtuves loga, dzeru tēju, analizēju aizvadītās dienas notikumus un domāju par rītdienu. Ir tumšs un nomācošs laiks, sajūtas nav īpaši siltas un gaišas, jo rīt atkal darbdiena. Tematika – cilvēka ikdiena. Problēma – kā padarīt to gaišāku, labāku?  Kaut vai ar siltu tējas krūzi...

          Andris Eglītis ,,Glezna Nr.28”. Tematika – dzīves jēgas meklējumi, problēma – cilvēks ir brīvs, katram vieta zem saules, kā piepildīt savu dzīvi? Pārsteigums – rīts, saullēkts, saules atspīdums debesīs, iela, tukšums, izvēles brīvība. Gaišas, mierīgas izjūtas, asociācijas ar rīta stundu, kad diena vēl priekšā. Arī vientulība, jo jāizvēlas vienam pašam, ko darīt, kā dzīvot. 

           21.gadsimta mūzika ir ļoti daudzveidīga. Mans vēstījums būs par tiem, kuru mūzika mani tiešām saviļņo, jo neviena māksla tā nespēj uzrunāt cilvēka dvēseli kā mūzika. Tie būs četri komponisti, kuru dziesmas dziedu, un katrreiz tās man liek iejusties un pārdzīvot. Tie ir arī šī gada jubilāri. Dziedu korī ,,Kamēr” jau trešo gadu, un tikko notika diska ,,Plakidis. Pelēcis” prezentācijas koncerts. Sevišķi mīļas man ir Pētera Plakida melodijas, jo tās visas ir sirdi plosošas un vienaldzīgu neatstāj nevienu. Visvairāk dažādi kori dzied ,,In memoriam” – slaveno dziesmu, kuras galvenā doma ir cilvēka mūža piemiņa, atziņa, ka vislabākie cilvēki nonāk debesīs. Nevar vienaldzīgi nodziedāt ,,Tavas saknes tavā zemē” (V. Belševicas vārdi). Tāpat dziesma ,,Ausmas stundā” plosa sirdi ar savu melodiskumu. P.Plakidis pavisam atšķirīgs parādās dziesmā ,,Bumburjānis bumburēja”, kur skan latviskais dzīvesprieks, enerģija – tā ir ātra, jestra dziesma. ,,Fatamorgana” ir dziesmu cikls 3 daļās ar Raiņa vārdiem, ,,Vasaras vidus” ar O.Vācieša vārdiem – tās ir dziesmas, ko dziedu korī, sirdij mīļas un tuvas. Esmu gandarīta, ka uzstājos koncertā, kurā vēl piedalījās pats komponists, kas nupat augustā aizgāja mūžībā, bet viņa melodijas ir tik vienreizējas, ka tās  skanēs ilgi.

          Georga Pelēča melodijas arī ir ļoti dažādas, bet komponista rokraksts ir samanāms. Tās ir savdabīgas latviešu tautas dziesmu apdares, kā, piemēram, ,,Man dziesmiņu nepietrūka”. Viņam pieder arī dziesmas angļu valodā, bet īpaši daudz senkrievu melodiju – garīgās dziesmas, kurās izskan spēcīgs ticības apliecinājums, piemēram, skaņdarbā ,,Credo”.

          Šogad savu 60. dzimšanas dienu svin vispāratzīts operu un klasiskās mūzikas komponists Arturs Maskats. Viņa kora dziesmas ir ļoti latviskas, tajās izskan gan Latvijas vārds, gan slavinājums tautai, gan latviešu tradīciju apdziedājums. Kora repertuārā ir vesels cikls ar O.Vācieša dzejas vārdiem: ,,Es tevi mīlēšu”, ,,Naktsvijole” un, protams, ,,Vecās Rīgas likteņdziesma”, kuru kori izpildīja ,,Rīga 810” svētkos. Arī A.Čaka dzejolis ,,Rīga” pārtapis brīnišķīgā dziesmā. Interesantas ir šo dziesmu kompozīcijas – it kā sapņains vēstījums, nenoteikts taktsmērs; kopumā ļoti grūti izpildāmas dziesmas, bet rada vienreizēju skanējumu, kad skaņdarbs apgūts. Dziedātājiem noteikti atmiņā ,,Jāņu dziesma”, kas klusi vēsta par svētku nakti, tad, pieaugot mūzikas skaņām, dziesma aicina baudīt Jāņu nakti. Dziesmā ,,Lūgums naktij” komponists īsā ainiņā uzbur skaistu vīziju.

          Šķiet, ka nevar nepieminēt Pēteri Vasku – lielisku garīgās mūzikas autoru. ,,Mūsu tēvs debesīs” – ļoti zīmīga dziesma – lūgsna, bet dziesmā ,,Dona nobis pacem”  tikai ar trim vārdiem autors panāk nepārspējami spēcīgu skaņdarba skanējumu. Sāpes, Latvija, Dieva pielūgsme – to visu var sadzirdēt viņa darbos. ,,Lūgšana Latvijai” ir emocionāli spēcīgs vēstījums. ,,Zīles ziņa” ir vesels stāsts par pagātni – noslēpumains, ar daudziem zemtekstiem, kur ar balss efektiem koris panāk izjūtu un atklāj vēstījumu. ,,Māte saule” – kā mīkla rūgst abrā, tā saule ir mūžīga. P.Vaska mūzika aptver globālas problēmas, Latvijas slavinājumu un liek katram ielūkoties sava mūža dienās.

          Stāstot par šiem māksliniekiem, es pavēstīju arī par savām izjūtām. Katrs cilvēks ir tiesīgs spriest, vērtēt. Mani izvēlētie mākslinieki neprasa komentārus. Ieva Iltnere jau sen novērtēta,  apbrīnojama ir viņas spēja būt vienmēr laikmetīgai. Andris Eglītis jau saņēmis Purvīša balvu, arī G.Krumholca darbi nominēti balvai – tātad mākslas pasaulē pamanīti. Vai patiks skatītājiem? Tas ir gan gaumes, gan mākslas izpratnes jautājums. Es liekuļošu, sacīdama,  ka mani apbur, bet šajos darbos es spēju saskatīt to, kas nodarbina manu prātu. Mūziķu veikums mani sajūsmina, jo nekā labāka un ģeniālāka dzīvē nav par vērtīgu mūziku, un šie komponisti ir atzīti un novērtēti kā sava žanra pārstāvji.

                                                                   Krista Leite, 12.a