​

 

     Saules zaķīši draiski spriņģoja pa segu. Dorisiņš miegā svilpoja un vārtījās no viena sāna uz otru, līdz viens saules zaķītis izdomāja pablēņoties un uzlēca uz Dorisa purniņa, kur tad mazais palaidnis sāka kutināt degucīša ūsas.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

     Saules zaķīša pamodināts, Doriss attaisīja vispirms vienu aci, tad otru un, pieslējies gultiņā sēdus, raudzījās apkārt.

     “Kāda diena?” Doriss prātoja. “Ai, vispirms paēdīšu brokastis! Kas tā par domāšanu ar tukšu vēderu! ”

     Dzīvnieciņš aizsteidzās uz virtuvi uzlikt vārīties ūdeni. Kamēr, tējkannai sprakšķot, vārījās tēja, Dorisiņš novilka pidžamu un iztīrīja zobiņus ar burkānu garšas zobupastu.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

   Tad viņš devās uz virtuvi, kur noņēma tējkannu no plīts, ielēja krūzītē karstu un brīnumgardu mežrozīšu tēju un uzsmērēja maizītes ar burkānu pastēti.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

   Dorisiņš apsēdās pie galda un pastiepa ķepiņu pēc laikraksta. Paņēmis to, viņš sāka lasīt dienas jaunumus.

     Kamēr Doriss brokastoja, pie Dobā ozola notika Pūces organizētā sapulce. Visi zvēri jau bija ieradušies un nespēja vien sagaidīt, kad sapulce sāksies. Pūce savicināja spārnus, uzlaidās Dobajā ozolā un, ērti iekārtojusies uz zara, sacīja:

     “Mēs visi esam šeit sapulcējušies, lai nolemtu, kā iepriecināt mīļo draugu Dorisu, jo viņam šodien ir dzimšanas diena. Es domāju, ka mēs varētu sarīkot jauku pārsteiguma ballīti. Kas piekrīt?”

     Visi klātesošie pacēla ķepas vai spārnus.

     Pūce, pamanījusi, ka visi piekrīt, teica:

     “Nu tad ķersimies pie darba!”

     “O, jā!” zvēri apmierināti iesaucās.

     Zvēriņi devās mājās gatavoties pārsteiguma ballītei. Zaķītis piepūta balonus visās varavīksnes krāsās. Kaķītis darināja karodziņus, ar kuriem izrotāt Dobo ozolu. Vāverīte, kuplastīte, meistaroja skaistas, spīdīgas burkānformas ballītes cepurītes. Ezītis gatavoja dažādus augļu, ogu smūtijus un kokteiļus. Lapsa cepa lielu torti ar mīkstu marcipāna burkānu virsū, kur ar šokolādes skaidiņām bija uzrakstīts:

     “Daudz laimes dzimšanas dienā, Doris!”

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

     Trusītis šuva galdautu. Sikspārnis brūvēja ķiršu limonādi. Pīle aiznesa Dorisam ielūgumu uz ballīti, kuru viņa ieslidināja pastkastītē, ka nograbēja vien. Tad viņa steidzās prom, pleznām plīkšķot pa mauriņu.

     Sadzirdējis troksni, Doriss steidzās uz priekšnamu, attaisīja vēstuļkastīti un izņēma glītu, zīdpapīrā ietītu ielūgumu. Degucītis uzmanīgi noņēma zīdpapīru, priecīgs satvēra ķepiņās ielūgumu un sāka lasīt:

 

                                                         Mīļais Doris,

     mēs Tevi ielūdzam uz pārsteiguma ballīti pie Dobā ozola

     28. februārī plkst. 13.00!

     Gaidīsim!

                                                            Tavi draugi

 

    “Šodien laikam ir kāda īpaša diena, ja jau man par godu sarīkota pārsteiguma ballīte,” dzīvnieciņš prātoja.

     Degucītis joza uz vannas istabu, tur viņš sasukāja cekulu starp ausīm un sabužināja astīti. Pēc tam devās uz priekšnamu un apāva melnus, spīdīgus zābaciņus, uzvilka jaunās džinsu biksītes un oranžu jaciņu ar stilīgu burkānu uz kabatiņas.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

 

 

 

 

     “Tagad es esmu gatavs doties uz ballīti un izklaidēties!” Doriss iesaucās un, atvēris durvis, devās ārā saulainajā dienā.

     Tikko degucītis ieradās pie Dobā ozola, visi zvēriņi metās viņam pretī, saukdami:

     “Daudz laimes dzimšanas dienā, Doris!”

     “Beidzot es sapratu, kas šodien par dienu! Šodien ir mana dzimšanas diena!” Dorisiņš iesaucās un priecīgi iesvilpās.

     Visi zvēriņi ielenca Dorisu ar krāsainem un košiem dāvanu sainīšiem ķepiņās. Kādas tik dāvanas viņš saņēma! No Vāverītes mīļmantiņu burkānu, no Vilka saulesbrilles, no Žurciņas kārbiņu ar zīmuļiem dažādās krāsās, no Kāmīša oranžas burkānu kedas, no Sikspārņa burkānformas dzēšgumiju, no Trusīša pūkainas burkānčībiņas, no Ezīša skaistu, mirdzoši zilu naģeni, no Zaķīša smīkstu un lielu spilvenu ar burkānu apdruku, no Kaķīša burkānkladi, kur zīmēt, no Ūpja oranžu rakstāmspalvu, no Mežacūkas radio, no Lācīša atslēgu piekariņu ar burkānu, no Lapsas siltu šalli un cimdus ar burkāniem un vēl no Pūces galda spēli “Burkānu mednieki”.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     Kad visas dāvanas bija izsaiņotas un izpētītas, zvēriņi sāka ballēties. Doriss ar Kāmīti, Zaķīti un Trusīti spēlēja “Burkānu medniekus”. Pūce kopā ar Ūpi pērās smilšu burbuļvannā, baudīja Ezīša gatavotos augļu kokteiļus un našķējās ar ābolu kruasāniem. Ezītis kopā ar Vāverīti, Žurciņu un Vilku spēlēja kāršu spēli “Uno”. Mežacūka ar Sikspārni tiesāja Lapsas ceptās brīnumgardās smalkmaizītes ar biezpienu un marmelādi un mielojās ar Žurciņas gatavotajām augļu kanapē maizītēm. Lācītis ar Kaķīti dejoja mūzikas pavadījumā.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

 

Kad Doriss beidza spēlēt “Burkānu medniekus”, Vilks pasniedza viņam vāli un aizsēja acis ar koši oranžu lakatu. Tad degucītis, satvēris ķepiņās vāli, mēģināja trāpīt lielam un mirdzošam burkānam, kas karājās pie Dobā ozola.

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

    Kad Dorisiņš trāpīja burkānam, uz visām pusēm pašķīda saldumi. Visi ballītes dalībnieki priecīgi steidzās tiesāt gardos saldumus un konfektes. Visapkārt skanēja čāpstināšana un skrapšķēšana. Lapsa aizsteidzās aiz ozola un iznāca ārā, stumdama ratiņus ar burvīgu, daudzstāvu dzimšanas dienas torti, kurā gailēja divas zilas svecītes. Visi sāka dziedāt:

     “Sveicam Dorisu mēs dzimšanas dienā tā!

       Sveicam visi balsī vienā!

      Sveicam tevi dzimšanas dienā!

      Sveicam Dorisu mēs dzimšanas dienā tā!”

​

    Visi dziedādami plaukšķināja ķepiņas, dipināja kājiņas un sita knipīšus. Kad zvēriņi bija beiguši dziedāt, Dorisiņš visiem uzsmaidīja un nopūta svecītes. Visi sēdās pie galda. Sikspārnis katram ielēja glāzīti ķiršu limonādes. Vilks pasniedza Dorisam tortes nazi, lai jubilārs nogriež katram pa prāvam gabalam tortes. Visi sāka mieloties.

    Kad torte bija apēsta, Pūce piecēlās kājas un teica:

    “Mēs visi esam ļoti priecīgi tevi sveikt dzimšanas dienā, Doris, šeit, pie Dobā ozola! Mēs tev novēlam, lai tu vienmēr esi jauks, mīļš, dzīvespriecīgs, pūkains, zinātkārs, kādu mēs tevi pazīstam!”

​

​

​

​

​

​

​

​

​

​

    “Paldies par laba vēlējumiem! Šī ir mana labākā dzimšanas diena vēsturē!” Doriss iesaucās.

    Kad visi bija beiguši mieloties, Doriss ieslēdza savu jauno radio, un zvēriņi sāka dejot. Doriss dejoja ar Kāmīti. Trusītis dancoja ar Zaķīti. Sikspārnis breikoja ar Lācīti. Ezītis virpuļoja ar Žurciņu. Kaķītis grieza dejā Vāverīti. Vilks valsēja ar Lapsu. Mežacūka lēkāja blakus. Pūce dancoja ar Ūpi. Zvēriņi ballējās līdz pat nakts melnumam, kad pārguruši un laimīgi devās mājās.

     Atgriezies mājās, Dorisiņš iztīrīja zobiņus, uzvilka pidžamu, pasita padusē rotaļu burkāniņu, ielīda gultiņā zem sedziņas ar stilīgo burkānu un aizmiga, lai rīt atkal pamostos jaunā, piedzīvojumiem bagātā dienā.

​